Методы обработки

Ķīmiskā apkarošanas metode  
Ķīmiskās deratizācijas metodes būtībā ir grauzēju iznīcināšana iznīcināšana ar indīgajām ķīmiskajām vielām – rodenticīdiem (no latīņu valodas rodentis-grauzējs un caedo-nogalināt)
Tie var būt pulverveidīgi, var sastāvēt no viena preparāta vai indes maisījuma ar dažādām inertām pildvielām (talks, ciete, ceļa putekļi u.c.), šķīdumi un suspensijas, pastas kam pamatā tauki , granulas, parfīna briketes, cepumi, sauseņu-miltu maisījumi un u.c.

Šobrīd deratizācijas praksē plaši pielieto sekojošus veidus:

  • Saindēta pārtika kā ēsma – inde sajaukta ar pārtiku ir visai pievilcīga ēsma grauzējiem;
  • Saindēts šķidrums kā ēsma – inde izšķīdināta ūdenī, pienā un līdzīgos šķidrumos;
  • Apputeksnēšana  –  pulverveidīgās indes izmantošana grauzēju alu un to pārvietošanās ceļu apputeksnēšanai;
  • Gazācija – gāzveidīgās indes izplatīšana grauzēju alās un telpās.

Apputeksnēšana. 
Šī metode ir balstīta uz to ka dzīvnieku ejot pa apputeksnētajām vietām nosmērē savas ķepas un kažokus ar indīgu pulveri. Pēcāk, nolaizot to indīgās vielas nonāk grauzēju mutes dobumā un tiek norīta.

Gazācija.

Cīņā ar grauzējiem tika izmēģinātas dažādas gāzes: sēra dioksīds, oglekļa dioksīda, oglekļa oksīda, hlora, pikrīnhlorīds, ūdeņraža cianīds, ūdeņradis, fosfora, etilēna oksīds. Pirms apstrādes no cilvēkiem tiek atbrīvotas ēkas, pārtraukta ražošana un viss tiek rūpīgi hermetizēts. Nedrīkst veikt apstrādi ar gāzi ja blakus atrodas dzīvojamās vai ražošanas ēkas. Uz doto brīdi gazāciju pielieto speciālu objektu apstrādē: kuģi, lidmašīnas, vagoni, elevatori, retāk-saldējamās iekārtas. Viena no vislielākajām šīs metodes priekšrocībām ir iespēja vienlaicīgi iznīcināt praktiski visus grauzējus slēgtās telpās ēkās ar sarežģītu iekšējo arhitektūru, kur citu metožu pielietojums ir neiespējams, vai arī nav efektīvs.

Fiziskā cīņas metode.

Visizplatītākais veids cīņā ar grauzējiem ir slazdu un lamatu pielietošna, kurus savukārt var iedalīt divās pamatgrupās:

l        dzīvlamatas

l        nogalinošās lamatas un slazdi 

Slazdus un lamatas pielieto gan telpās, gan atklātā teritorijā. Šī grauzēju iznīcināšanas metode nav kaitīga ne cilvēkiem ne mājdzīvniekiem. Diemžēl šī metode nav efektīva grauzēju populācijas iznīcināšanai.

Daudzu fiziskās čīņas veidu vidū īpaši izceļas elektrisko iekārtu, tā saucamo “elektroderatizātoru” pielietošana. Dotā metode ir pielietojama alu apstrādei indīgās gāzes vietā. Tāpat pie mehāniskajiem iznīcināšanas līdzekļiem ir pieskaitāmi lipīgo massu izmantošana grauzēju ķeršanai. 

Pie mehāniskajiem iznīcināšanas līdzekļiem ir pieskaitāma grauzēju alu aizpildīšana ar ūdeni. Šo metodi izmanto galvenokārt susliku iznīcināšanai. Viena no galvenajām fiziskās dereticāzijas metodes priekšrocībām ir iespēja orjentēties uz noteiktu grauzēju veida iznīcināšanu, kā arī apkārtējā vidē nenokļūst pesticīdi. Doto metodi parasti rekomendē izmantot vienlaicīgi ar bioloģisko un ķīmisko. 

Bioloģiskā cīņas metode.

Izsenis cīņā ar grauzējiem izmanto plēsējus. Pie dabiskajiem grauzēju ienaidniekiem tiek pieskaitīdi kaķi (īpaši Siāmas), suņi ( īpaši Pinčeri, Foksterjeri, Takši, Vācu aitu suņi, kā arī bezšķirnes suņi), lapsas, sermuļi seski, čūskas, kā arī nakts un daži dienas plēsīgie putni (pūces, klijas u.c.)

Bakteriālā metode.

Galvenā bakteriālās cīņas ideja ar graizējiem, tai skaitā ar pelēko žurku, ir epizootijas radīšana populācijā, kas rezultātā ļauj pilnībā atbrīvoties no grauzējiem.